Pēdējā gadiņa drāma

Skatieties, Latvijas spēļu tirgus drīzāk izskatās kā neizturīgs kalnos pāri krītošs sniegs – nepastāvīgs, neparedzams. Šeit šodienas problēma: nodokļu likme, kas šķiet kā iekarota laivā, vienkārši neļauj spēlētājiem neuzlādēt savas likmes. Un tas, dārgie kolēģi, ir tas, kas traucē visam ekosistēmas virsmai.

Kāpēc esošā struktūra ir neveiksmīga

Pamats ir tas, ka pašreizējā likmes slēpšana ne tikai nepalīdz, bet gan traucē. Vairums operatoru – gan tiešie, gan tiešsaistes – sūdzas, ka viņu peļņa tiek “pārsūta” uz valsts kases, bet bez attiecīgās atgriezeniskās investīcijas sabiedrībā. Skaitļi nerunā, bet tad, kad skaitļi sāk runāt, redzami – katrs procenta punkts, kas pievienots, ir kā bulta, kas traucē patērētāju motivāciju.

Trūkst elastības

Riska vadība šeit ir kā uzlūgums: ja likme ir statiska, tad spēļu operatori neuzņemies inovāciju risku, jo nezin, kā tas ietekmēs peļņu. Tas ir vienkārši: elastība ir dzīvība. Bez tās, viss krīt kā lapa zem vēja.

Kas jāmaina?

Skatieties, pirmkārt, nodokļa slānis jāpadala. Viena plaukstoša likme – 15 % – var būt pamata virsotne, bet virs tās jāievieto pakāpeniski pieaugošas “starpības” likmes, kas stimulē mazākus operatorus, ļaujot tiem attīstīties. Otrkārt, jāiekļauj “atpakaļgaitas” mehānisms – daļa no peļņas jānovirza uz sporta, mākslu, atbalstu jaunajiem spēlētājiem. Šis “nozīmes” piegāde ne tikai izglīto, bet arī rada pozitīvu attieksmi pret spēlēm.

Skaitļi runā

Ja patērētāji redz, ka viņu nauda tiek izmantota kādā sabiedriskā labuma projektā, viņi ne tikai turpina spēlēt, bet arī kļūst par “darbniekiem” šajā sistēmā. Tāpēc, skatoties uz esošo 20 % likmi, var teikt, ka tas ir pārāk augsts, lai piesaistītu jaunus spēlētājus, bet arī ne tik augsts, lai radītu stabilu budžetu. Viena ideja – dinamiska sliekšņa sistēma, kur likme mainās atkarībā no apgrozījuma apjoma. Lielākas platformas maksā vairāk, bet tas ir balstīts uz reālu darbību, nevis uz teorētisku pieņēmumu.

Reālā ietekme uz tirgu

Šeit ir svarīgi: ja nodoklis tiek pārskatīts, tas ne tikai atbrīvo operatorus, bet arī radīs jaunu vilni investīciju pieplūdumu. Pētījumi rāda, ka valstis, kuras nodokļa struktūra ir elastīga, gūst 12 % vairāk no spēļu nozares, kas tiek reinvestēts citos sektoros. Tas ir tas, ko varam izsaukt par “azartspēļu ekonomisko multiplikatoru”.

Un šeit jāatceras, ka viss šis nav tikai par skaitļiem – tas ir par cilvēku uzvedību, par to, kā viņi skatās uz risku. Ja nodoklis ir pārāk smags, tas izsūta spēlētājus uz melno tirgu, kur nekas nav regulēts, un tas ir tas, ko mēs nevaram atļaut.

Ko darīt tagad

Skatoties uz praksi, es ieteiktu tūlīt uzsākt likmju pārskatīšanas darba grupu, iekļaut nozares pārstāvjus, ekonomistus, pat patērētājus. Un ja jau runa ir par konkrētu piemēru, tad apskatiet labākie azartspēļu nodokļu reforma – tas ir tas, ko jau var izmantot kā modeli. Nepieciešams darīt, negaidīt, jo katra diena aizkavēta ir kā izšķērdēta peļņa.

Tagad paņemiet šo informāciju, izveidojiet konkrētu plānu, iesniedziet likumprojektu un sāciet pārtapt tirgu uz labāku, dinamiskāku nākotni.